Sabijos, ka mani izdzēsīs murmanskdays un steidzīgi nolēmu kaut ko uzrakstīt, lai gan man ir vienalga.
Mums Latvijā šodien, 18. novembrī, ir neatkarības diena.
Esmu tagad mājās, Daugavpilī. Gribēju satikties ar otrās pakāpes brālēnu Artūru un kursabiedru Ediku. Ne ar vienu, ne ar otru nesanāca, jo abu sievām šodien (sic!) ir dzimšanas dienas.
Toties vakarā aizgāju uz salūtu, kuru gugiens komentāros nekaunīgi nosaucu par parādi, ar ko ievedu cilvēkmīlošo Gūgensu
maldos, jo viņš alkāja pēc fotogrāfijām ar cilvēkiem parādē. Kāda parāde, ja ārā ir -2 un satumst jau 16.00 ?
Pēc tam iedzēru vermutu, lai gan iepriekš teicu phoneme, ka esmu atturībnieks (sanāk, ka sameloju), un tagad aiz garlaicības rakstu visādas muļķības.
Lai nerakstītu gluži velti,
Jaunatne, kas dzīvo manas vasarnīcas rajonā
Priecājos es par salūtu kopā lūk ar šiem biedriem, kas ir tīri kulturāli un perspektīvi cilvēki. Fonā restaurētā viesnīca.
Bieži vien viss izskatījās tieši tā - kā dūmu mākonis
Toties tālāk būs labāk.
Zilā uguņošana
Zaļā uguņošana
Dažādkrāsu uguņošana
Kulminācija - zeltaina uguņošana
Nobeigums, tā teikt
Bet finālu es neiemūžināju, jo man beidzās vieta sīciņajā 16 mb Canon atmiņas kartē. Savukārt 2 GB Patriot, kuru es parasti izmantoju, plastmasas korpuss sāka jukt ārā pa daļām un drupt, tāpēc nācās to atstāt mājās. Lūk, ko nozīmē japāņu kvalitāte salīdzinājumā ar amerikāņu.
Rezumējums ir šāds: salūts man patika. Bet karti es jau salīmēju ar superlīmi, kura patiesībā ir vienkārši vienkārši ciānakrilāta, un nebūt ne "super".